Dzīvnieku - mikročipēšana - vakcinācija
Kas ir mikročipēšana?
Mikroshēmas ir digitālā koda nesēji un nodrošina dzīvnieka identifikāciju ar unikālu 15 ciparu kodu. Visu mikroshēmu kapsulas ir izgatavotas no bioloģiski saderīgiem materiāliem un tas nekaitē dzīvnieka veselībai.
ŠOBRĪD LATVIJĀ VISIEM SUŅIEM IR JĀBŪT ČIPĒTIEM, neatkarīgi no vecuma, šķirnes, dzīvesvietas, ceļošanas vai citiem apstākļiem. Kucēnam jābūt sačipētam līdz 4 mēn. vecumam, un mikročipam jābūt reģistrētam LDC datu bāzē. Reģistrāciju var veikt klīnikā uz vietas vai īpašnieks pats mājās caur intermetu (www.ldc.gov.lv, tālāk sadaļa par dzīvnieku reģistrāciju un links uz www.latvija.lv, kur jāautorizējas ar savu internetbanku un jāsamaksā valsts nodeva 7 eiro, ievadot visu parsīto informāciju par sevi un dzīvnieku). Ja dzīvnieks nav sačipēts agrāk, to iespējams izdarīt jebkurā brīdī. Parasti šo procedūru veic kopā ar vakcināciju. Process atgādina injekcijas izdarīšanu zemādā, tikai ar lielāku adatu. Diskomforts ir īslaicīgs, nav nepieciešama ne narkoze, ne pretsāpju medikamentu lietošana.
Dzīvnieka mikročipēšana ir ļoti noderīga, ja dzīvnieks nejauši pazūd vai tiek nozagts. Nonākot klīnikā vai patversmē un nolasot dzīvnieka mikročipa numuru, ievadot to datu bāzē, automātiski parādās dzīvnieka īpašnieks, adrese un telefona nr.
Kaķu mikročipēšana ir īpašnieka brīva izvēle.
Obligāti dzīvnieki jāčipē, ja tie piedalās izstādēs vai ceļo.
Nečipotam un/vai nereģistrētam sunim veiktā trakumsērgas vakcīna nav likumiski spēkā esoša!!!
Kāpēc dzīvniekus ir jāvakcinē?
Dzīvniekus ir jāvakcinē, lai pasargātu tos no izplatītākajām infekcijas slimībām. Ieteikta visu dzīvnieku vakcinācija, neatkarīgi no dzīves veida, jo infekcijas slimības izplatās ne tikai tieša kontakta ceļā, bet arī ar gaisu, cilvēku apģērbu un apavu starpniecību. Līdz ar to, arī kaķi, kas neiet laukā, var inficēties. Bieži slimību ierosinātāju nēsātāji ir klaiņojoši, nevakcinēti dzīvnieki.
SUŅIEM, KAĶIEM UN MĀJAS (ISTABAS) SESKIEM OBLIGĀTI JĀBŪT VAKCINĒTIEM PRET TRAKUMĒRGU! Trakumsērga ir bīstama siltasiņu dzīvnieku, ieskaitot cilvēku, infekcijas slimība. Saslimšana vienmēr beidzas letāli.
Suņus papildus vakcinē pret suņu mēra vīrusu, infekciozo hepatītu (adenovīruss tips 1), parvovīrusa slimību, respiratoro slimību (adenovīruss tips 2) un leptospirozi (žurku mēri). Pēdējā ir zoonoze, kas nozīmē, ka saslimšanas gadījumā var inficēties arī cilvēks.
Suņus, kas apmeklē izstādes vai suņu laukumus, kinologa nodarbības, iesakām vakcinēt arī pret infekciozo traheobronhītu jeb suņaudzētavu klepu. Tā ir intranazāla vakcīna, ko iepilina suņa nāsī.
Kaķus vakcinē pret kaķu kalici vīrusu, herpes 1.tipa vīrusu (kaķu rinotraheīta vīruss) un kaķu panleikopēnijas vīrusu.
Mājas seskus vakcinē pret suņu mēra vīrusu, bet trušus – pret miksomatozi un hemorāģisko slimību.
Kādā vecumā veic pirmo vakcināciju?
Pirms vakcinācijas dzīvniekam obligāti jābūt attārpotam! Ja iedodot preparātu pirmo reizi, dzīvniekam ir parazīti (fekālijās vai atvemjot), tad jāveic atkārtota attārpošana 7-10d. pēc pirmreizējās, un tikai tad pēc 7-10d. jānāk uz vakcināciju.
Kucēnus un kaķēnus, mājas seskus pirmo reizi vakcinē 8-9 nedēļu vecumā,obligāti revakcinē 12 nedēļu vecumā. Pēc tam veic ikgadējās revakcinācijas, kur veterinārārsts vakcinācijas shēmu pielāgo konkrētajam dzīvniekam. Nelabvēlīgu infekciozo apstākļu gadījumā kucēnu vakcināciju var uzsākt agrāk – 4-6 nedēļu vecumā un pēc 4 nedēļām ievadīt otro devu.
Trušu mazuļus pirmo reizi vakcinē 10 nedēļu vecumā. Ikgadējo vakcināciju trušiem iesaka veikt maijā vai jūnija sākumā, jo vienu no iespējamajām saslimšanām pārnēsā odi, kas šajā laika periodā ir ļoti aktīvi!
Imunitāte pēc vakcinācijas iestājas apmēram 2 nedēļu laikā pēc vakcinācijas pamatshēmas pēdējās devas kucēnam, 3-4 nedēļu laikā kaķēnam un 10 dienu laikā trušu mazulim. Šajā laikā jānovērš saskarsme ar iespējamiem infekcijas avotiem, kucēnu nevajadzētu vest pastaigās publiskās vietās. Pāris dienas pēc vakcinācijas nevajadzētu suni peldināt vai mazgāt.